VIDEO ⟩ Aiz priekškara: Krieviju pārņēmusi degvielas krīze, bet asaras birst par Jūrmalu

Nomierinošas vakara pasaciņas mazuļiem - tā var raksturot Krievijas propagandas vēstījumus sabiedrībai par valstī notiekošo. Vēstījumi tiek pastiprināti ar agresīvu retoriku pret "ļaunajiem" Rietumiem, kas vēlas Krievijas "stratēģisko sakāvi".

Lai saprastu Krievijas agresīvo retoriku, kas tostarp vērsta arī pret Baltijas valstīm, vērts paanalizēt, kas tad īsti notiek agresorvalsts iekšpolitikā un Ukrainas frontē.

Inflācija aug, benzīna nav, frontē panākumu arī nav

Galvenais iemesls Kremļa aizvien pieaugošajiem draudiem ir sliktā situācija frontē. Proti, krievi kaujas laukā ir zaudējuši jebkādu iniciatīvu, strauji pieaug dzīvā spēka zaudējumi un jau izskan runas, ka būs nepieciešama jauna mobilizācija, kas varētu būt ļoti nepopulāra sabiedrībā.

Līdztekus karš ir sasniedzis arī Krieviju, tostarp Maskavu un Sanktpēterburgu. Ukrainas dronu un raķešu triecieni ietiecas aizvien dziļāk Krievijas iekšienē un nodara precīzi tēmētus zaudējumus krievu militārajai rūpniecībai un enerģētikas sektoram, kas rezultējies visaptverošā degvielas deficītā. Turklāt ukraiņi ļoti efektīvi strādā pie tā, lai izolētu okupēto Krimu, kurā jau ieviests ārkārtas stāvoklis.

Krievijas ekonomika atrodas recesijā, ir vērojama augsta inflācija, savukārt zemais bezdarbs ir nevis pozitīvs rādītājs, bet gan signalizē par nopietnu darba roku trūkumu. Degvielas trūkums rada problēmas ne tikai iedzīvotājiem un biznesam, bet arī armijai. Nelabvēlīgo fonu pastiprina nesaskaņas starp Krievijas valdību un Centrālo banku. Pēdējā iebilst būtiskai procentu likmju samazināšanai, lai ierobežotu inflāciju, kam sīvi pretojas valdība, protams, ar prezidenta Vladimira Putina svētību, lai neizraisītu negatīvu sabiedrības viļņošanos. Līdz ar to, kā norāda eksperti, Krievijas ekonomika ir pārvērtusies par lielu naudas drukājamo mašīnu, kas neizbēgami dzen uz augšu inflāciju un ir absolūti neilgtspējīga stratēģija.

Visi šie faktori, kopā ņemti, arī izskaidro, kādēļ Kremlis ir tik ļoti aizrāvies ar negatīviem vēstījumiem par Baltijas valstīm un Rietumeiropu. Kā LETA norāda NATO Stratēģiskās komunikācijas izcilības centra digitālās vides pētniece Nika Aleksejeva, kas līdzdarbojas ASV bāzētās domnīcas "Atlantic Council" centrā "DFRLab", Krievijas agresīvā retorika plūst no tās vājuma.

Tā, piemēram, 26. jūnija raidījumā "60 minūtes" vispār netika apspriesta sarežģītā Krievijas ekonomiskā situācija - inflācija, degvielas trūkums. Savukārt ārkārtas situācijas ieviešanai Krimā degvielas trūkuma dēļ tika atvēlēts vien pāris minūšu garš sižets, kurā par to tika paziņots, vienlaikus uzsverot, ka degvielas rezervju esot pārpārēm. Amatpersonas norādīja, ka "īslaicīgo" deficītu esot radījis mākslīgs ārējais pieprasījums.

Ja ārkārtas stāvokļa ieviešanai Krimā, kā arī degvielas krīzei un augošajai inflācijai, kas jebkurā demokrātijā būtu dominējošais temats visās ziņās, raidījums atvēlēja vien pāris minūtes, tad žēlabām par to, ka "rusofobijas" dēļ cieš visa Latvijas ekonomika, īpaši Jūrmala, tika veltīts teju 20 minūšu sižets, kurā aptaujāti krievvalodīgie Jūrmalas iedzīvotāji un tirgotāji.

Sižetos par Latviju un Jūrmalu dominēja vēstījums par to, cik ļoti mūsu valsts ciešot no ekonomiskās sadarbības pārtraukšanas ar Krieviju. To papildināja stāsts par Ukrainas dronu nodarītajiem zaudējumiem un patvertņu neesamību. Aptaujātie Rīgas krievvalodīgie iedzīvotāji gaudās, ka neesot vispār nekādas informācijas, kā rīkoties trauksmes gadījumā.

"Latvija izmisīgi gatavojas karam. Satrauktie iedzīvotāji pārskaita patvertnes. Visiem to nepietiks," šādi bija galvenie vēstījumi par pašlaik notiekošo Latvijā. No sižeta palika pārliecinošs iespaids, ka visa mūsu valsts, ieskaitot Rīgu, ir teju panikas stāvoklī un iedzīvotāji jūtas nedroši. Plaši tika izvērsta patvertņu neesamība, kas diemžēl nav Krievijas izdomājums. Saskaņā ar mūsu statistiku pašlaik vietas patvertnēs krīzes situācijās pietiktu vien 25% iedzīvotāju. Šāda ziņa, protams, ir medusmaize propagandistiem.

Patiesības labad vērts piebilst, ka krievi savos raidījumos nekad nav apsprieduši patvertņu pieejamību Krievijas pilsētu iedzīvotājiem, it kā uz viņiem tas neattiektos. Tāpat, kad notika Ukrainas dronu uzbrukumi Maskavai un Sanktpēterburgai, nebija vispār nekādu trauksmes signālu vai informācijas, kā rīkoties, opozīcijas medijam "Meduza" stāstīja iedzīvotāji.

Lieki teikt, ka šie uzbrukumi, iedzīvotāju apziņošana un sagaidāmā rīcība vispār nekad nav tikuši apspriesti Kremļa televīziju raidījumos. Vēl vairāk, par video un foto uzņemšanu un izplatīšanu par dronu triecieniem draud administratīvā atbildība, bet dažos gadījumos arī kriminālatbildība.

Krievi, stāstot par Ukrainas dronu nokrišanu Latvijā, melīgi apgalvoja, ka viens šāds drons esot trāpījis vilcienam Rīga-Daugavpils, kas esot aizdedzies, un 60 pasažieri izsēdināti meža vidū. Patiesībā Augšdaugavas novada Nīcgales pagastā pasažieru dīzeļvilciena aizdegšanās notika pusotru diennakti pirms drona nokrišanas, un abiem šiem notikumiem nav nekādas saistības.

Krievu propaganda prasmīgi izmanto arī Latvijas medijus saviem vēstījumiem. Tā, piemēram, tika demonstrēts izvilkums no Latvijas Radio raidījuma "Krustpunktā", kur notika žurnālistu diskusija. Tika demonstrēts, ka kāda mūsu žurnāliste uzdeva pilnīgi adekvātu jautājumu - kurš gan var apgalvot, ka drons pēkšņi neparādīsies Rīgā un kaut kur nenokritīs? "Mums vienkārši jāpierod pie tā, ka šī ir jaunā realitāte," viņa sacīja.

Krievi uz to reaģēja ar savu ierasto demagoģiju. "Latvijas valdība šo jauno realitāti ir radījusi savām rokām. Kopš kara sākuma Rīga ir finansējusi Zelenska režīmu ar vairāk nekā miljardu eiro. Divas trešdaļas no šīs summas tika novirzītas ieroču iegādei Ukrainas bruņotajiem spēkiem. Kaujinieki saņēma helikopterus, artilēriju, bruņumašīnas, dronus un munīciju. Arī pašas Baltijas valstis gatavojas karam ar Krieviju. (..) Citiem vārdiem sakot, Baltijas jūra, kas kādreiz bija saistīta tikai ar aukstu laiku, riskē kļūt par nākamā globālā konflikta epicentru," paziņoja propagandisti.

Šādu vēstījumu uzdevums ir ietekmēt arī Baltijas valstu iedzīvotājus, radot tajos nedrošības sajūtu un vienlaikus mudinot mazināt atbalstu Ukrainai pašu drošības labad.

Vienlaikus sižetā no Jūrmalas melīgi tika stāstīts, ka mūsu kūrortpilsēta ir izmirusi, krogi ir tukši vai aizslēgti, viesnīcās klientu nav. Krievi žēlojās, ka bijis ļoti stulbi aizliegt konkursu "Jaunais vilnis", kas esot Jūrmalai ienesis milzu naudu.

Ikviens, kurš pēdējā mēneša laikā ir patiešām pabijis Jūrmalā, var tikai rūgti pasmīkņāt vai nopūsties par krievu pasaciņām, ka Jūrmalā ir arvien mazāk apmeklētāju.

"Šī kādreiz populārā piejūras kūrorta ielas ir pamestas. Arī pludmales ir pamestas. Rīgas līča viesnīcas ir tukšas, lai gan vasaras brīvdienu sezona ir gara. Uz šī fona arvien vairāk iestāžu tiek slēgts, un saimnieki veltīgi meklē jaunus īrniekus. Lielākā daļa suvenīru kiosku ir aizvērti ar metāla slēģiem. Daži uzņēmēji turpina darboties, taču vairāk ieraduma dēļ, jo klientu nav. Pārdošanas apjomi katru gadu samazinās, un tūristu kļūst arvien mazāk," melīgi apgalvoja Krievijas televīzija.

Krievijas īpatnība ir tā, ka par valsti pārņēmušo degvielas krīzi neizsakās nedz propagandisti, nedz ekonomisti, par to netiek vēstīts arī ziņu raidījumos. Dievs pasarg, netiek rādītas nekādas rindas no degvielas uzpildes stacijām.

Tā vietā Kremļa diktators Putins vien paziņoja, ka "diemžēl degviela ne vienmēr ir pieejama degvielas uzpildes stacijās. Mūsdienās ne vienmēr ir iespējams atrast pareizo benzīna marku. Un, protams, mēs saprotam izaicinājumus, ar kuriem lauksaimniecības produktu ražotāji un saimniecības saskaras vasarā. Jāpieliek visas pūles, lai nodrošinātu, ka lauksaimniecības uzņēmumi ievēro sezonālos degvielas piegādes grafikus. No tā ir atkarīga raža. Kopumā es uzskatu, ka ir svarīgi veikt sistēmiskus pasākumus, kas atbilst pašreizējo izaicinājumu mērogam, lai stabilizētu degvielas tirgu".

Tas arī viss. Putina teikto par degvielas trūkumu neviens neapsprieda, nekomentēja, neviens ekonomists neprognozēja, kāda būs situācijas tālākā attīstība. Vadonis maigi ieskicēja problēmu, paziņojot, ka tiks veikti "sistēmiski pasākumi" un ar to jāpietiek. Protams, netika arī runāts par to, kādi tad būs šie "sistēmiskie pasākumi".

Vēl viena iezīme - Putins un propagandisti runā par ukraiņu "teroristiskajiem uzbrukumiem" ļoti vispārīgi, tikai pieminot, ka tādi notiek. Taču nevienā brīdī netiek ziņots, kam tieši uzbrukts, kādas rūpnīcas skartas, kādi ir zaudējumi utt. Lai arī Putins publiski atzina, ka ukraiņu triecieni infrastruktūras objektiem rada problēmas, tomēr nevienā brīdī netika konkretizēts, par kādiem objektiem ir runa un kādas tieši ir šīs problēmas. Vienlaikus Putins intervijā propagandistam Pāvelam Zarubinam norādīja, ka visi bojātie objekti tiek remontēti diezgan ātri, un radušās problēmas nav kritiskas.

Par Krievijas ekonomikas problēmām plašākā mērogā Putins nerunā, līdz ar to par tām nerunā arī neviens cits. Vienīgi propagandisti laiku pa laikam iekliedzas, cik slikta ir Centrālās Bankas ideja krasi nesamazināt procentu likmes. Vārds "inflācija" oficiālajā publiskajā telpā neizskan.

Tikmēr domnīca "Starptautiskais kara Pētījumu institūts" (ISW) vēsta, ka Ukrainas kampaņa pret Krievijas naftas pārstrādes rūpnīcām saasina inflācijas spiedienu un sarežģī Kremļa centienus īstenot ekspansīvu monetāro politiku.

Savukārt ziņu aģentūra "Bloomberg" ziņo, ka Krievijā benzīna cenas laikā no 16. līdz 22. jūnijam pieauga par 3% līdz 0,95 dolāriem par litru, kas ir lielākais nedēļas pieaugums vismaz 20 gadu laikā. Savukārt benzīna ražošana ir samazinājusies par 15% kopš 2025. gada jūnija un par 9% kopš 2026. gada maija.

Kopējā gada inflācija 2026. gada jūnijā pieauga no 5,3% līdz 5,8%. "Bloomberg" arī norāda, ka Kremlis ir izdarījis ievērojamu spiedienu uz Krievijas Centrālo banku un mazinājis tās neatkarību, lai samazinātu galveno procentlikmi.

"Par ekonomisko politiku atbildīgās amatpersonas - reta racionālu politikas veidotāju sala Putina orbītā - ir mēģinājušas viņu brīdināt par nekontrolējamu militāro tēriņu sekām. Rūpnīcas, kas ražo militāro aprīkojumu, pārkarst, un Maskavai ir jāmaksā arvien lielākas algas karavīriem, kurus tā cenšas piesaistīt cīņai Ukrainā. Taču pārējā ekonomika palēninās, līdz apstājas: oficiālās izaugsmes prognozes šim gadam ir pazeminātas no 1,5% līdz 0,4%. Un, neskatoties uz savu ministru brīdinājumiem, Putins, šķiet, to noliedz, uzstājot, ka palēnināšanās ir normāla parādība pēc pēdējo gadu izaugsmes," vēsta "Reuters".

Projektu līdzfinansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par projekta "Aiz priekškara" saturu atbild ziņu aģentūra "LETA". #SIF_MAF2025