Cēsu senāko kapu iekļaušana Eiropas nozīmīgo kapsētu sarakstā paver jaunu projektu iespējas

Vēsturiskā Cēsu pilsētas kapsēta iekļauta Eiropas nozīmīgo kapsētu sarakstā, kļūstot par pirmo un pašlaik vienīgo kapsētu Latvijā, kas saņēmusi šo starptautisko, Eiropas nozīmīgo kapsētu asociācijas novērtējumu. Iekļaušana šajā tīklā Cēsu kapsētu ierindo līdzās vairāk kā 200 vēsturiski, mākslinieciski un kultūrvēsturiski nozīmīgām kapsētām visā Eiropā, tostarp tādām plaši pazīstamām kapsētām kā Sanmikela Venēcijā, Bromptonas kapsētu Londonā un Perlašēza Parīzē.

Vēsturiskā Cēsu pilsētas kapsēta iekļauta Eiropas nozīmīgo kapsētu sarakstā

Cēsu pilsētas kapsēta izveidota 18. gadsimta 70. gados un vairāk nekā divus gadsimtus, kā stāsta Cēsu muzeja direktore Elīna Kalniņa, tā bija viena no nozīmīgākajām Cēsu iedzīvotāju apbedījumu vietām:

"Mums Cēsīs šī ir senākā, lielākā vēsturiskā kapsēta, kurā ir apbedīti visi tie pilsētas iedzīvotāji, kas tajā laikā bija šīs pilsētas iedzīvotāji, un tā parāda piederību dažādām konfesijām, jo te ir ne tikai luteriskās baznīcas piederīgie, te arī ir apglabāti ebreji."

Te apglabāti arī pareizticīgo draudzei un romu kopienām piederīgie cēsnieki.

"Ebreju kopiena tika iznīcināta holokaustā, no 1941. gada šos kapus vairs neviens nekopa, jo nebija piederīgo. Savukārt no 1939.-1940. gada, kad notika vācbaltiešu repatriācija, arī šeit apglabātie piederīgie atkal jau palika bez kopējiem, līdz ar to šie kapi arī palika nekopti," pauda Kalniņa.

Šajā kapsētā jauni apbedījumi vairs nenotiek, kapsēta laika gaitā bija atstāta pamestībai un it sevišķi tā tikusi postīta padomju okupācijas gados – salauzti krusti, bojātas kapu plāksnes, apgāzti pieminekļi. Pēdējos gados situācija mainījusies, lai atgrieztu šo ilgstoši novārtā atstāto vietu pilsētas dzīvē, veikta arī visu kapsētas pieminekļu inventarizācija. Tās laikā dokumentēti 800 līdz mūsdienām saglabājušies pieminekļi vai to fragmenti, par to, kas paveikts stāsta :

Cēsu muzeja direktore Elīna Kalniņa un Kapsētas projekta vadītājs Gundars Kalniņš

"80. gadu beigās žurnālists Verners Rudzītis šeit pat, Cēsīs, rakstīja vietējā laikrakstā –

pie visa pierod un arī pierod pie tā, ka tev pilsētas sirdī ir izpostīta, izvandalēta, piesmieta vēsturiska vieta.

Un jāsaka tā, ka kādam vajag būt tam, kurš nenobīstas un šo darbu iesāk. Protams, to nedara viens, mēs esam ļoti plaša, forša komanda, kura šajā virzienā darbojas.

Aizvadīto piecu gadu aktīvā darbošanās gan veicot pieminekļu inventarizāciju, gan veicot biogrāfiskās izpētes cilvēkiem, kas šeit ir apglabāti, veicot arī praktiskos restaurācijas darbus, organizējot meistardarbnīcas, ekskursijas, dažādus pasākumus,

mēs principā bijām sagatavojuši sev lielisku ceļu, lai, sagatavojot, pārdomātu šo pieteikumu, saņemtu arī pozitīvu atbildi no Eiropas nozīmīgo kapsētu asociācijas.

Iegūtais Eiropas nozīmīgo kapsētu asociācijas novērtējums ir gan atzinums paveiktajam darbam, gan arī, kā vērtē Kalniņš, būs vieglāks ceļš dažādu projektu īstenošanai.

"Mēs iegūstam spēcīgu argumentu Eiropas Savienības struktūrfondu projektiem, mazākiem projektiem nacionālā mērogā. Katrā gadījumā tas ir, nu, liels gods, pagodinājums mums šeit, Cēsīm, būt pirmajiem, kas šajā sarakstā ir. Eiropas nozīmīgo kapsētu saraksts ir garš, šobrīd tās ir ap 200 kapsētas visā plašajā Eiropas teritorijā. Nu tad, protams, paskatoties, lai savu pašapziņu celtu, tāpat kā mēs izlūkojam UNESCO sarakstu un redzam, ka Kuldīga ir kopā ar Tadžmahalu un piramīdām, tā ir brīnišķīga sajūta. Tāpat arī mēs šeit ar mūsu vēsturisko Cēsu pilsētas kapsētu esam vienā sarakstā ar Sanmikela kapsētu Venēcijā, ar Bromptonas kapsētu Londonā, ar Perlasēžu Parīzē, nu, visnotaļ cienījamā sarakstā," pauda Kapsētas projekta vadītājs.

Vēl kā būtisku uzdevumu kapsētas atjaunotāji uzskata vietējās sabiedrības attieksmes maiņu, tāpēc te ir gan tematiskās ekskursijas, pasākumi, kas ļauj iedzīvotājiem iepazīt šīs vietas vēsturi un vērtības, viens no šiem pasākumiem, kā stāsta Elīna Kalniņa, ir Kapsētas svētki, kuri notika arī aizvadītajā svētdienā.

"Mums šķita svarīgi pievērst uzmanību tam, ka šī ir īpaša vieta, kultūrvēsturiski īpaša vieta, jo mūsu mērķis ir atgriezt šai vietai tās vērtību, kas tai pienākas un rosināt sabiedrību, vietējo sabiedrību, tajā skaitā arī saprast, ka, jā, bet tiešām, tā taču ir kapsēta, tas nav vienkārši kaut kāds parks vai caurstaigājama vieta, kurai iziet ātri cauri ar savu sunīti un pa ceļam izmest miskasti. Un svētki tādēļ, ka, manuprāt, mums dzīvajiem ir svarīgas kapsētas, tās ir piemiņas vietas, tās ir mūsu kultūras un vēstures piemiņai svarīgas vietas. Pieminam tos cilvēkus, uzzinām par tiem cilvēkiem, kas šeit ir apbedīti," sacīja Cēsu muzeja direktore.

Darbs šī kultūrvēsturiskā mantojuma atjaunošanā Cēsīs turpināsies, tam motivāciju dod arī novērtējums Eiropas mērogā.

Meklē publikācijas no sava novada vai pilsētas

Vai ir kas svarīgs, ko neesam pamanījuši tavā novadā/pilsētā? Sūti ziņu LSM.lv redakcijai!