«Rail Baltica» dilemma: Zaudēt laiku vai naudu?

Lietuvā sākta "Rail Baltica" dzelzceļa sliežu izbūve

Zaudēt laiku vai zaudēt naudu – tā ir viena no dilemmām "Rail Baltica" ātrgaitas dzelzceļa līnijas celtniecības procesā, kas šobrīd ir valdības darba kārtībā. Piedāvātais dizains ir pārāk dārgs, bet pārprojektēšana, lai ietaupītu naudu, liek zaudēt laiku. Tāpat ir skaidrs, ka visu naudu dzelzceļa līnijas pabeigšanai no Eiropas Savienības fondiem neizdosies iegūt.

Līdz ar to kopuzņēmuma "RB Rail" vadība uzskata, ka Baltijas valstu valdības jau tagad varētu pieņemt lēmumu par vismaz daļēju papildfinansējuma piešķiršanu, jo tāds tik un tā būs vajadzīgs.

"Rail Baltica" dilemma: zaudēt laiku vai naudu?

Ātrgaitas dzelzceļa līnijas "Rail Baltica" projekts no dažādiem avotiem ir saņēmis aptuveni 5 miljardus eiro. Pašreizējās aplēses liecina, ka pirmās kārtas pabeigšanai būtu nepieciešami 15 miljardi eiro.

Līdz ar to šobrīd Baltijas valstīm trūkst ap 10 miljardiem eiro. Turklāt ar šo problēmu sastopas ne tikai Latvija.

Arī Lietuvai un Igaunijai nav naudas visas pirmās kārtas pabeigšanai.

Lielāko daļu no trūkstošajiem 10 miljardiem eiro Baltijas valstis cer saņemt no nākamā Eiropas Savienības daudzgadu budžeta. Eiropas Savienības ekonomikas komisārs Valdis Dombrovskis ("Jaunā Vienotība") saka, ka līdzšinējā pieredze liecina, ka "Rail Baltica" ir labas izredzes iegūt konkursā finansējumu arī turpmāk, ja vien atbilstošajā programmā būs pietiekami daudz naudas.

"Protams, ka svarīgs jautājums būs par tālāko pieejamo Eiropas Savienības finansējumu. Te jāuzsver, ka nākamajā daudzgadu budžetā, sākot ar 2028. gadu, Eiropas Komisija piedāvā divkāršot finansējuma apjomu Eiropas starpsavienojumu instrumentam. Tas ir instruments, no kura tiek finansēts arī "Rail Baltica". Līdz ar to, ja arī dalībvalstis par to sarunās panāks vienošanos, tad varētu teikt, ka tas ir labs pamats tam, ka finansējums "Rail Baltica" projekta turpināšanai un pabeigšanai būs."

Tomēr jau tagad ir skaidrs, ka visu trūkstošo naudu no Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta neizdosies iegūt, un Baltijas valstīm būs jāpieliek klāt līdzekļi no citiem avotiem. Tādēļ "RB Rail" valdes priekšsēdētājs Marko Kivila aicina valdību to apzināties un pēc iespējas ātrāk rast projektam papildu naudu.

"Manuprāt, šobrīd Latvijas valdībai būtu jāizšķiras par to, ka pat ja mēs vēl precīzi nezinām cik naudas būs pieejams no Eiropas Savienības, mēs jau varam pieņemt, ka daļu no projekta nāksies finansēt no cita avota. Tādēļ jau tagad var pateikt, ka kādu procentu no šīs daļas mēs paši finansēsim. Jautājums par to, cik lielam šis procentam vajadzētu būt ir jāizlemj valdībai kopā ar projekta ieviesējiem. Es šobrīd nevaru pagalvot, ka pastāvētu vēlme vai ir jau pieņemts lēmums finansēt kādu projekta daļu."

Eiropas Parlamenta deputāts Roberts Zīle ("Nacionālā apvienība") šomēnes intervijā Latvijas Radio [norādīja](https://www.lsm.lv/raksts/zinas/ekonomika/20.06.2026-ep-priekssedetajas-vietnieks-zile-aviopasazieru-tiesibu-uzlabosana-izcinijam-vairak-neka-gaidijam.a652256), ka trūkstošos līdzekļus vajadzētu meklēt arī starp tiem ES fondiem, kas jau tagad ir pieejami, bet kurus dažādu iemeslu dēļ var nepaspēt izmantot sākotnējiem mērķiem. Šādi, pēc Zīles vārdiem, rīkojas arī Igaunijas valdība.

Vēl viena dilemma ir ko darīt ar Salaspils tilta un pamattrases pārprojektēšanu.

"Šis Latvijas valdībai ir sarežģīts jautājums, jo lai ietaupītu naudu pilnīgi noteikti nāksies zaudēt laiku. Ja viņi nevēlas zaudēt laiku, tad ir jābūvē pēc pašreizējā projekta, kas prasa vairāk naudas nekā ir pieejams no ES fonda un līdz ar to nauda ir jāpieliek klāt," pauda "RB Rail" valdes priekšsēdētājs Marko Kivila.

Viņš teica, ka tiltu sadārdzina tas, ka valdība vēlējās ar šo projektu atrisināt arī Rīgas apvedceļa trūkumus un tādēļ kopā ar dzelzceļu tiek plānots uzbūvēt arī plašu autoceļu tīklu.

Neoficiālās sarunās izskanējušas bažas, ka

daudz ietaupīt varētu arī nesanākt, jo inflācijas dēļ pat pārprojektētais risinājums nebūs lētāks par šobrīd piedāvāto,

Iespējams, tādēļ Latvijas premjerministrs Andris Kulbergs ("Apvienotais saraksts") pēc jūnija vidū Briselē notikušās tikšanās ar Eiropas Komisijas priekšsēdētāju Urzulu fon der Leienu sacīja, ka Baltijas valstīm nevajadzētu par katru cenu mēģināt uzbūvēt "Rail Batlica" līdz 2030. gadam. Viņaprāt, jebkāda termiņa nospraušana dzelzceļa līnijas pabeigšanai rada papildu stresu un var sadārdzināt izmaksas.

Baltijas valstu apjomīgais dzelzceļa projekts["Rail Baltica"](https://www.lsm.lv/temas/rail-baltica/)paredz izveidot Eiropas standarta sliežu platuma dzelzceļa līniju no Tallinas līdz Lietuvas un Polijas robežai, lai tālāk ar dzelzceļu Baltiju savienotu ar citām Eiropas valstīm. Plānots izbūvēt jaunu 870 kilometru garu Eiropas sliežu platuma (1435 mm) dzelzceļa līniju, kuru izmantotu ātrvilcieni.

2024.gadā pār projektu savilkās tumši mākoņi, kad tapa zināmas reālās projekta izmaksas. Projekta pirmajā kārtā Baltijā tās varētu sasniegt 14,3 miljardus eiro, no tām Latvijā –5,5 miljardus eiro.Kopējās projekta izmaksas varētu sasniegt 23,8 miljardus eiro. 2017. gadā tika lēsts, ka projekts kopumā izmaksās 5,8 miljardus eiro.

Latvijā Ģenerālprokuratūra[2024. gadā sāka kriminālprocesu](https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/18.12.2024-sak-kriminalprocesu-par-parkapumiem-rail-baltica-projekta-ieviesana.a580770/)par to, ka par "Rail Baltica"projekta ieviešanu atbildīgās valsts amatpersonas, iespējams, radījušas zaudējumus valsts budžetam lielā apmērā saistībā ar projekta infrastruktūras objektu būvniecību. Savukārt[parlamentārās izmeklēšanas komisijā Saeimā](https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/13.06.2024-izveido-parlamentaras-izmeklesanas-komisiju-par-rail-baltica-virziba-pielautajam-kludam.a557959/?utm_source=lsm&utm_medium=theme&utm_campaign=theme)secināts, ka[Satiksmes ministrija ir slēpusi](https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/13.12.2024-parlamentaras-izmeklesanas-komisija-butiskakas-kludas-rail-baltica-projekta-pielava-karins-briskens-un-linkaits.a580272/)valdībai patieso "Rail Baltica" projekta izmaksu pieaugumu.

Valsts kontrole iesaistās Baltijas valstu kopīgā[projekta revīzijā](https://www.lsm.lv/raksts/zinas/ekonomika/23.01.2026-baltijas-valstis-kopigi-revides-rail-baltica-ieviesanu.a631235/), kuras rezultātus sola 2027. gada sākumā.

Latvijas valdība bija konceptuāli[vienojusies](https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/10.12.2024-rail-baltica-projektam-noteiks-izmaksu-griestus-sapnis-par-rigas-ieklausanu-vel-nemirst.a579686/?utm_source=lsm&utm_medium=theme&utm_campaign=theme), ka līdz 2025. gada novembrim jāizanalizē Rīgas savienošana ar "Rail Baltica" pamattrasi.[Latvijā būvdarbi sākti](https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/27.11.2024-kartes-un-skaitli-rail-baltica-dzelzcela-projekta-izbuves-sapni-un-realitate-latvija.a577425/?utm_source=lsm&utm_medium=theme&utm_campaign=theme#8)Rīgā – Centrālajā stacijā un lidostas stacijā, kā arī pie tilta pār Daugavu – un pamattrases posmā[no Misas līdz Lietuvas robežai](https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/11.12.2024-rail-baltica-pamattrases-informativaja-diena-iecava-par-projektu-vel-daudz-neskaidribu.a579901/?utm_source=lsm&utm_medium=theme&utm_campaign=theme).

Atšķirībā no Latvijas kaimiņvalstis[Igaunija](https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/14.08.2025-viena-sliezu-cela-linija-un-nepabeigtas-stacijas-igaunija-rail-baltica-pabeigs-laika-bet-ar-kompromisiem.a610401/?utm_source=lsm&utm_medium=theme&utm_campaign=theme)un[Lietuva](https://www.lsm.lv/raksts/zinas/ekonomika/15.09.2025-lietuvas-rail-baltica-parstavji-parliecinati-ar-dzelzcela-projektu-virzas-visraitak-baltija.a614488/?utm_source=lsm&utm_medium=theme&utm_campaign=theme)"Rail Baltica" būvniecību sākušas ar pamattrasi, kas uz priekšu ļāvis pavirzīties straujāk. Tomēr lielākā problēma visās Baltijas valstīs ar projekta realizāciju[ir naudas trūkums](https://www.lsm.lv/raksts/zinas/ekonomika/20.09.2025-ari-igaunija-rail-baltica-projektam-lielaka-problema-ir-naudas-trukums.a615177/?utm_source=lsm&utm_medium=theme&utm_campaign=theme).