Cīņa par «Brexit» rezultātu informatīvajā telpā: Kādas metodes ietekmēja vēlētāju izvēli

Šomēnes apritējuši 10 gadi kopš referenduma, kurā Apvienotā Karaliste nobalsoja par izstāšanos no Eiropas Savienības (ES). "Brexit" kampaņu pavadīja gan skaļi politiķu paziņojumi, gan dažādas manipulācijas informatīvajā telpā. "Euranet"faktu pārbaudes projekts atskatījies uz metodēm, kas izmantotas, lai ietekmētu vēlētāju izvēli, un analizējis, kā "Brexit" laikā gūtās mācības mudināja ES nopietnāk pievērsties cīņai pret dezinformāciju.

Piemēram, referenduma kampaņas laikā sociālo mediju platformā "Twitter", pašreiz zināmā kā "X", boti jeb automatizēti konti masveidā izplatīja ierakstus, kas galvenokārt atbalstīja "Brexit". Tādējādi mākslīgi tika palielināta tādu vēstījumu redzamība, kas varētu mudināt cilvēkus balsot par izstāšanos no ES. Pēc balsošanas beigām daudzi no šiem kontiem pazuda tikpat pēkšņi, kā bija parādījušies, un vēlāki pētījumi atklāja, ka ievērojamu daļu no tiem bija koordinējusi Krievija.

Pētījumi norāda, ka pat vairākus gadus pēc referenduma cilvēki turpina ticēt maldinošiem apgalvojumiem, kas tika izplatīti kampaņas laikā, neraugoties uz to, ka tolaik tos atspēkoja teju uzreiz.

Viens no biežāk minētajiem piemēriem ir Borisa Džonsona izteikums, ka Apvienotā Karaliste ik nedēļu Eiropas Savienībai nosūtot 350 miljonus mārciņu. Šis apgalvojums vienkāršoti un nepilnīgi atspoguļoja savstarpējās finanšu plūsmas, radot priekšstatu, ka Lielbritānija tikai veic iemaksas, taču pretī nesaņem nekādus būtiskus ieguvumus.

Trīs gadus pēc tautas nobalsošanas domnīca "UK in a Changing Europe" veica pētījumu, kurā tika secināts, ka divas trešdaļas aptaujāto šo izteikumu bija dzirdējuši, un 42 % no viņiem to aizvien uzskatīja par patiesu. Seni maldinoši priekšstati var ietekmēt cilvēku vērtējumu vēl ilgi pēc konkrētajiem notikumiem, tostarp,kā Lielbritānijas izstāšanās no ES tiek vērtēta arī šobrīd.

"Brexit" kalpoja par signālu, ka ES nepieciešams nopietnāk pievērsties cīņai pret dezinformāciju un citām ietekmes operācijām digitālajā vidē. Kā norādīts "Euranet"pētījumā, tas veicināja politisko atbalstu ES digitālās pārvaldības un dezinformācijas apkarošanas iniciatīvām, tostarp Digitālo pakalpojumu aktam un Prakses kodeksam dezinformācijas jomā.

Lai gan Lielbritānija vairs nav ES dalībvalsts, sadarbība turpinās arī informatīvās telpas aizsardzības jomā. Piemēram, pagājušajā gadā tika noslēgta jauna Stratēģiskā aizsardzības partnerība, kas paredz ciešāku koordināciju tehnoloģiju un kiberaizsardzības jomā.

salīdzinājumā ar "Brexit" referenduma kampaņas laiku būtiski pieaudzis mākslīgā intelekta radīta satura apjoms un viltus tīmekļvietņu skaits.

Tas nozīmē, ka arī cīņai pret dezinformāciju nepārtraukti jāpielāgojas jauniem izaicinājumiem.