Putins publiski atzīst degvielas deficītu
Krievijā valdošais Vladimirs Putins pirmo reizi publiski atzinis to, ko jau pirms kāda laika pamanījuši eksperti ārpus valsts, daudzu Krievijas reģionu vadītāji un vienkāršie iedzīvotāji: Krievija saskārusies ar degvielas deficītu, kas rada problēmas gan iedzīvotājiem ikdienā, gan uzņēmējdarbībai, vēsta Radio Free Europe/Radio Liberty (RFE/RL).
V. Putins par to nedēļas nogalē izteicies gan uzstājoties valdošās partijas Vienotā Krievija kongresā, gan vēlāk intervijā Kremļa propagandas televīzijai un sanāksmē, kurā piedalījās lielāko enerģētikas uzņēmumu vadītāji. Tiesa, viņš centies mazināt Ukrainas sekmīgo uzbrukumu radītās energoproblēmas apmērus, piebilstot, ka «ir vērojams degvielas trūkums, taču tas nav kritisks».
Ar šiem izteikumiem gan kontrastē Krievijas sociālajos medijos publicētie video, kuros redzami nikni autovadītāji rindās pie degvielas uzpildes stacijām un karsti strīdi starp rindās stāvētājiem.
Meduza.io vēsta, ka arī svētdien Ukraina kārtējo reizi sekmīgi ar droniem uzbruka naftas pārstrādes objektiem Krievijā. Šoreiz pēc ukraiņu dronu triecieniem aizdegās naftas pārstrādes rūpnīca Krasnodaras apgabalā. Tā pieder uzņēmumu grupai Slavjansk EKO , kas ražo mazutu, kuģu degvielu un citus naftas produktus, pārstrādājot ap trīs miljoniem tonnu jēlnaftas gadā.
Ukrainas Drošības dienests ierakstā platformā Telegram apstiprināja, ka dronu triecieni pa naftas pārstrādes rūpnīcu Krasnodaras apgabalā Krievijā izraisīja ugunsgrēku jēlnaftas uzglabāšanas rezervuāros, naftas produktu glabātavās, kā arī vietā, kur izvietota jēlnaftas pirmreizējās pārstrādes iekārta. Ukrainas Drošības dienests arī uzsvēra, ka uzbrukumi īstenoti atbilstoši Ukrainas prezidenta Volodimira Zelenska 25. jūnijā izsludinātajam 40 dienu operācijas plānam Krievijas ietekmēšanai.
Pats V. Zelenskis svētdien apstiprināja, ka naktī uz 28. jūniju Ukraina sekmīgi uzbrukusi vēl vienai Krievijas naftas pārstrādes rūpnīcai Jaroslavļas apgabalā ap 700 kilometru attālumā no Ukrainas robežas. Telegram publicētajos fotoattēlos redzams, ka arī tur pēc dronu triecieniem izcēlās ugunsgrēki.
Jau 25. jūnijā izdevums The Insider bija uzskaitījis, ka oficiāli par ierobežojumiem degvielas pārdošanā bija paziņojušas varasiestādes vairāk nekā 40 Krievijas reģionos. Ņemot vērā neoficiālos aizliegumus un lokālos pasākumus (noteiktos limitus degvielas pārdošanai vai atsevišķu degvielas uzpildes staciju slēgšanu degvielas trūkuma dēļ), degvielas krīze jau bija skārusi vairāk nekā 80 reģionus, tas nozīmē – gandrīz visu valsti. Tajā pašā dienā parādījās ziņas, ka Kremlis uzdevis tā kontrolē esošajiem medijiem biežāk publicēt attēlus un video, kuros redzamas degvielas uzpildes stacijas, kurās ir pieejama degviela bez rindām. Savukārt ziņojumu apmaiņas vietnē Maks sāka bloķēt reģionālās tērzētavas, kurās cilvēki meklēja informāciju par to, kur vēl iespējams nopirkt degvielu.
Izdevums 7x7 26. jūnijā vēstīja, ka vismaz astoņos Krievijas reģionos degvielas krīze jau ietekmē sabiedriskā transporta darbību. Irkutskā, Kurgānā, Vladimiras, Ivanovas un Kalugas apgabalā krīzes dēļ paaugstinātas braucienu cenas. Aizbaikāla novadā un Rostovas apgabalā samazināts izpildāmo autobusu reisu skaits. Aizbaikāla novadā degvielas deficīta dēļ atsevišķos rajonos tika pārtraukta atkritumu izvešana. Krievijas premjerministra vietnieks Aleksandrs Novaks paziņoja, ka degvielas rezervju Krievijai esot pietiekami. Deficītu viņš izskaidroja ar ažiotāžas pieprasījumu. Par problēmas atrisināšanas termiņiem gan viņš izteicās miglaini. «Tirgus sabalansēšanai būs nepieciešams laiks,» A. Novaku citēja TASS.
Meduza.io ziņo, ka Irkutskas apgabalā izsludināts paaugstinātas gatavības režīms, lai, kā izteicies reģiona vadītājs Igors Kobzevs, nepieļautu ārkārtas situāciju rašanos benzīna krīzes dēļ. Gubernators rekomendējis Krievijas Iekšlietu ministrijas reģionālajai pārvaldei un Krievijas Gvardes pārvaldei nodrošināt sabiedrisko kārtību rindās pie degvielas uzpildes stacijām. Viņš arī paziņoja, ka ir jācīnās pret mēģinājumiem nelikumīgi pārdot degvielu, kā arī nodrošināt patrulēšanu degvielas un smērvielu tirdzniecības vietās. Rosņeftj piederošajās degvielas uzpildes vietās reģionā ieviests 50 litru pārdošanas limits diennaktī vienam automobilim. Irkutskas apgabalā ieviests arī aizliegums pārdot degvielu iepildīšanai benzīna kannās.
Svētdien V. Putins, uzstājoties Vienotās Krievijas pasākumā, izteicies: «Jūs labi zināt, ka eksistē problēmas autovadītājiem un uzņēmējiem. Diemžēl joprojām vērojamas rindas degvielas uzpildes stacijās. Mēs līdz minimumam esam samazinājuši teroristu uzbrukumu mūsu civilajiem mērķiem un infrastruktūrai sekas,» citē RFE/RL.
Pēc tam intervijā valsts televīzijai viņš teica: «Ja runā par triecieniem kritiskajai infrastruktūrai vispār un īpaši energoinfrastruktūrai, protams, šie uzbrukumi mūsu infrastruktūrai rada problēmas, tas ir acīmredzami. Pašlaik mēs vērojam noteiktu deficītu, taču tas nav kritisks.»
V. Putins arī izteicās, ka jāievieš pasākumi, lai degvielas deficīta apstākļos palīdzētu lauksaimniekiem. Valdības līmenī tiekot apspriesta arī iespēja ieviest dīzeļdegvielas eksporta pilnīgu aizliegumu. Tiekoties ar energouzņēmumu vadītājiem, viņš svētdien paziņoja, ka tiekot palielinātas visu lielāko naftas pārstrādes uzņēmumu jaudas, lai jūlijā tie saražotu vairāk degvielas nekā jūnijā.
Intervijā valsts televīzijai V. Putins pauda viedokli, ka Ukrainas triecieni pa naftas objektiem esot «mēģinājums radīt šķelšanos Krievijas sabiedrībā, piespiest Krieviju apturēt, kaut vai īslaicīgi, mūsu karaspēka virzīšanos uz priekšu frontē un radīt apstākļus sarunu sākšanai uz mūsu pretiniekiem izdevīgiem noteikumiem».
«Mēs viņiem nedosim šādu iespēju. Triecieniem pa mūsu infrastruktūru, vienalga, kur tie notiek, nav pilnīgi nekāda iespaida uz situāciju frontes līnijā,» V. Putina teikto citē Associated Press . Viņš arī atzina, ka Ukraina piedāvājusi pārtraukt triecienus dziļi otras valsts teritorijā un ierobežot karadarbību tikai uz Krievijas aneksētajiem, bet pilnībā neieņemtajiem Ukrainas reģioniem. Viņš esot noraidījis šos priekšlikumus, lai neļautu ukraiņiem redislocēt savus karavīrus.