Mainās korupcijas formas, bet problēma nezūd

GALVENĀ korupcijas izpausme gan Latvijā, gan visā Eiropas Savienībā (ES) ir nevis tiešā kukuļošana – naudas prasīšana un došana – un pat ne komisijas procentu maksāšana par darījumiem, bet gan politiskās un biznesa vides saaugšana, izmantojot partiju finansējumu un draugu un radinieku tīklojumu. Par to liecina pagājušajā gadā pēc Eiropas Komisijas pasūtījuma veiktā reprezentatīvā uzņēmēju aptauja, pazīstama arī kā Eirobarometra aptauja.

Eiropas Komisija regulāri veic korupcijas līmeņa vērtējumu visās ES dalībvalstīs un arī ES kandidātvalstīs. Visaptverošs pētījums par korupciju ES ir veidots, balstoties uz Eiropas Komisijas Tiesiskuma un patērētāju ģenerāldirektorāta (nosaukums angļu valodā – European Commission’s Directorate-General for Justice and Consumers ) pasūtītu uzņēmēju aptauju. Šādas aptaujas notiek regulāri kopš 2015. gada. Aptauja notika arī 2025. gadā. Tās laikā visā ES tika intervēti 12 926 uzņēmēji, kuri ir biznesa lēmumu pieņēmēji vai vada uzņēmuma komercdarbību. Latvijā tika intervētas 504 personas.

Viens no 2025. gadā veiktā pētījuma galvenajiem secinājumiem bija tāds, ka gandrīz visās ES dalībvalstīs korupcija ir nopietna problēma. Visvairāk to uzņēmēju, kuriem korupcija šķiet nopietna problēma, bija Grieķijā (75%) un Rumānijā (72%), savukārt vismazāk – Īrijā (8%), Igaunijā (9%) un Dānijā (11%).

Pērn vidēji ES 63% no aptaujātajiem uzņēmējiem apgalvoja, ka korupcijas problēma viņu valstī ir plaši vai ļoti plaši izplatīta. Gandrīz visi respondenti Grieķijā (96,6%), kā arī ļoti daudzi Kiprā (93%) un Rumānijā (90%) norādīja, ka korupcijas problēma viņu valstī ir sastopama plašā vai ļoti plašā mērogā. Latvijā šādam viedoklim piekrita 66% no visiem aptaujātajiem uzņēmējiem, kas principā būtiski neatšķiras no ES vidējā rādītāja (63%).

Lietuvā 56% uzņēmēju, bet Igaunijā 31,5% uzņēmēju uzskatīja, ka viņu valstī korupcija ir plaši vai ļoti plaši izplatīta. Savukārt tikai 18% uzņēmēju Dānijā atbildēja, ka viņu valstī korupcija ir plaši vai ļoti plaši izplatīta. 78% dāņu uzņēmēju uzskatīja, ka Dānijā korupcija ir sastopama reti vai ļoti reti.

Viens no Eiropas Komisijas pasūtītā pētījuma uzdevumiem bija identificēt izplatītākās korupcijas izpausmes, tāpēc aptaujā uzņēmējiem tika piedāvāts nosaukt trīs izplatītākos korupcijas veidus viņu valstī.

Jāatgādina, ka Latvijā gadu desmitiem t. s. korupcijas apkarošanas eksperti maldināja sabiedrību par korupcijas formām un izpausmēm. Korupcijas problēma Latvijā ilgstoši plašsaziņas līdzekļos, bet jo īpaši par sabiedrisko televīziju dēvētajā LTV, tika un tiek primitivizēta un vulgarizēta, to interpretējot tikai kā tiešu kukuļošanu – naudas došanu valsts amatpersonai, ietekmējot amatpersonas lēmumus. Zināmu labumu šāda informatīvā politika tomēr ir devusi. Uzņēmēju aptauja rāda, ka Latvijā ir panākta masveida atteikšanās no primitīvas kukuļņemšanas un kukuļdošanas. Tajā pašā laikā gan ir uzplaukuši izsmalcinātāki un grūtāk pierādāmi korupcijas veidi.

2025. gada aptaujā 16% no aptaujātajiem Latvijas uzņēmējiem (9. vieta ES) kukuļošanu iekļāva starp trīs izplatītākajiem korupcijas veidiem mūsu valstī, kas ir būtiski zemāks rādītājs nekā vidēji ES (21,6%). Latvijas rezultāts ir gandrīz vienāds ar Vācijas rezultātu (15,6%). Vismazāk tiešā kukuļdošana un kukuļņemšana ir izplatīta Igaunijā (6,2%), Somijā (7,4%), Dānijā (8,3%), Īrijā (9,3%) un Austrijā (10,7%).

Savukārt Lietuvā (25,4%) kukuļošana ir būtiski virs ES vidējā līmeņa. Joprojām tiešā kukuļdošana un kukuļņemšana ir plaši izplatīta Bulgārijā (30,1%), Slovākijā (31,9%), Grieķijā (34,2%), Slovēnijā (35,1%), Horvātijā (42,8%), Kiprā (43,7%) un Rumānijā (50,1%).

Jāpiemin arī tāda tendence kā dāvanas un apmaksāti ceļojumi. Bija laiks, kad tieši dalība uzņēmumu un citu finansētāju apmaksātos ceļojumos publiskajā diskursā tika izmantota kā svarīgs pierādījums tam, ka amatpersonu lēmumus ietekmē kāda privāta vai valsts struktūra Latvijā vai ārvalstīs.

2025. gada aptaujā tikai 12,5% no aptaujātajiem Latvijas uzņēmējiem dāvanas vai apmaksātus ceļojumus iekļāva starp trim izplatītā- kajiem korupcijas veidiem mūsu valstī. Tas ir ievērojami zemāks rādītājs nekā vidēji ES (24,6%). Šis korupcijas veids daudz mazāk nekā vidēji ES ir izplatīts arī Igaunijā (18,5%) un Lietuvā (21%).

Dāvanu vai apmaksātu ceļojumu pieņemšana ir maz izplatīta Ungārijā (12,9%), Bulgārijā (13,1%), Grieķijā (13,6%), Vācijā (15,2%) un Horvātijā (15,2%). Savukārt dāvanu un apmaksātu ceļojumu korupcija ir plaši izplatīta Zviedrijā (27,2%), Maltā (27,3%), Somijā (27,6%), Portugālē (30,8%), Beļģijā (32,6%), Austrijā (33,3%) un Nīderlandē (40,8%).

Kamēr tiešā kukuļošana, dārgu dāvanu dāvināšana un ceļojumu apmaksāšana Latvijā ir parādības, kuru izplatība ir zem ES vidējā līmeņa, krietni virs ES vidējā līmeņa mūsu valstī ir uzplaukusi komisijas maksājumu pieprasīšana un saņemšana par sagādātu uzvaru valsts (vai pašvaldību) iepirkumu konkursā. Šajā korupcijas veidā norēķināšanās par amatpersonu lēmumiem notiek ar obligātiem līgumiem (par noteiktu summu – komisijas procentu) starp iepirkumā uzvarējušo uzņēmumu un uzņēmumu vai uzņēmumiem, kas ir cieši saistīti ar amatpersonu pārstāvošo grupējumu. Nekādas naudas nešanas! Nekādu aplokšņu! Vien valsts iepirkuma saņēmējam ir jānoslēdz līgums ar konkrētu juridisko pakalpojumu sniedzēju, ietekmes uz vidi novērtējuma veicēju utt.

Minētajā aptaujā 27,4% no aptaujātajiem Latvijas uzņēmējiem komisijas procentus no valsts iepirkumiem iekļāva starp trīs izplatītākajiem korupcijas veidiem mūsu valstī. Tas ir ievērojami augstāks rādītājs nekā vidēji ES (21%). Vairāk nekā Latvijā komisijas procenti no valsts iepirkumiem ir izplatīti Horvātijā (28,1%), Ungārijā (32,5%), Slovēnijā (34,5%), Spānijā (35,8%), Slovākijā (36,2%), Bulgārijā (36,3%), Beļģijā (38%), Kiprā (55,9%) un Grieķijā (58,2%).

Savukārt šis korupcijas veids nav īpaši izplatīts Somijā (3,6%), Itālijā (7,5%), Igaunijā (10,8%), Dānijā (11,8%), Austrijā (15,8%), Vācijā (16%), Francijā (17,4%) un Lietuvā (17,6%).

Vēl viens no iepriekš minētās aptaujas secinājumiem ir tāds, ka izplatīta prakse ES ir amatpersonas koruptīvās attiecības ar draugiem un radiem. Viena koruptīvo attiecību forma ir tad, kad amatpersonas atbalsta savu tuvinieku (draugu un/vai ģimenes locekļu) biznesu, bet otra – uzņēmēji atbalsta politiski ietekmīgus tuviniekus (draugus un/vai ģimenes locekļus). No 2017. gada abas divas šīs formas ir apvienojas visizplatītākajā korupcijas formā ES.

Latvijā varas izmantošana, lai atbalstītu tuvinieku biznesu, ir mazāk izplatīta (38,7%) nekā vidēji ES (46,6%). Vēl retāk nekā Latvijā varas izmantošanu tuvinieku biznesa atbalstam norādīja uzņēmēji Bulgārijā (31,1%), Grieķijā (34%), Kiprā (34,3%), Vācijā (35,8%), Rumānijā (37,1%) un Dānijā (37,3%).

Savukārt gandrīz puse vai lielākā daļa no aptaujātajiem uzņēmējiem tuvinieku biznesa atbalstu kā izplatītu korupcijas praksi norādīja Lietuvā (48,5%), Ungārijā (48,8%), Itālijā (49,1%), Igaunijā (49,2%), Beļģijā (49,6%), Somijā (49,8%), Polijā (51,2%), Austrijā (51,9%), Zviedrijā (52,4%), Nīderlandē (52,5%) un Portugālē (56,5%).

Tādu variantu, kad uzņēmēji atbalsta politiski ietekmīgus tuviniekus, Latvijā kā izplatītu korupcijas praksi norādīja 46,8% no aptaujātajiem uzņēmējiem. Latvijas rādītājs būtiski neatšķiras no ES vidējā rādītāja (45,8%). Vismazāk ES šī korupcijas prakse ir izplatīta Dānijā (22,9%), Vācijā (28,1%), Īrijā (32,7%), Luksemburgā (34,7%), Bulgārijā (35%) un Somijā (36,2%). Savukārt lielākā daļa no aptaujātajiem uzņēmējiem atbalsta sniegšanu politiski ietekmīgiem tuviniekiem kā izplatītu korupcijas praksi norādīja Horvātijā (50,3%), Kiprā (52,4%), Čehijā (52,4%), Rumānijā (54%), Slovākijā (57,8%), Spānijā (58,5%), Polijā (58,7%), Lietuvā (59,3%) un Portugālē (60,5%).

Tā korupcijas forma, kas Latvijā ir uzplaukusi plašāk par ES vidējo līmeni, ir politisko partiju finansēšana apmaiņā pret iepirkumiem no valsts vai pašvaldību struktūrām. Vidēji ES 34% no aptaujātajiem uzņēmējiem norādīja, ka politisko partiju finansēšana apmaiņā pret publiskiem līgumiem un biznesa vides ietekme uz politikas veidošanu ir viena no izplatītākajām koruptīvajām praksēm viņu valstī. Latvijā šādam viedoklim piekrita 39% no aptaujātajiem uzņēmējiem.

Salīdzinoši maz šāda forma ir izplatīta Zviedrijā (13%), Luksemburgā (16,6%), Īrijā (19,1%), Dānijā (21,1%), Nīderlandē (22,3%) un Portugālē (23,4%). Savukārt visvairāk politisko partiju finansēšanu apmaiņā pret iepirkumiem starp trīs izplatītākajiem korupcijas veidiem iekļāva uzņēmēji Slovākijā (55,8%), Čehijā (54,4%) un Kiprā (53,1%). Augsts šis rādītājs ir arī Austrijā (45,4%), Rumānijā (47,1%), Bulgārijā (48,0%) un Maltā (48,9%).

Latvijā uzņēmēju (28,2%), kuri nodokļu nemaksāšanu un pievienotās vērtības nodokļa (PVN) blēdību piesegšanu iekļauj starp trim izplatītākajiem korupcijas veidiem, ir gandrīz tikpat, cik vidēji ES (27,8%). Vismazāk nodokļu nemaksāšanas politiskā «jumtošana» pērn bija izplatīta Maltā (16,7%), Polijā (18,5%), Portugālē (20%), Slovēnijā (20,8%) un Francijā (22,8%).

Savukārt kā izplatītu korupcijas formu to norādīja uzņēmēji Igaunijā (30,3%), Zviedrijā (31%), Beļģijā (31%), Rumānijā (32,1%), Luksemburgā (32,8%), Dānijā (33,1%), Itālijā (33,8%), Spānijā (35%) un Nīderlandē (37%).