Eksperti ceļ trauksmi: krāpniekiem ir jauna ēsma, kas kļūst arvien populārāka

Sākumā tiek saņemts telefona zvans ar solījumu ātri un viegli nopelnīt. Tam seko saziņa ar šķietamu investīciju konsultantu, informācija par it kā pieaugošu investīciju atdevi un aicinājumi ieguldīt zeltā, kas tiek pasniegts kā drošs un īpaši ienesīgs ieguldījums. Dažkārt krāpnieki ierodas pat pie cilvēku mājas durvīm – uzdodas par kurjeriem vai zelta ekspertiem, piedāvā novērtēt šķietami izdevīgu ieguldījumu vai saņemt investēšanai paredzēto naudu.

“Šādi mūsdienās darbojas investīciju krāpnieki, kuri iztukšo iedzīvotāju uzkrājumus. Izmantojot mākslīgā intelekta radītu saturu, viltotas investīciju platformas un pārliecinošus veiksmes stāstus, viņi rada maldinošu drošības sajūtu, kurai noticēt kļūst bīstami viegli. Taču šī rūpīgi veidotā ilūzija visbiežāk sabrūk kā kāršu namiņš brīdī, kad nauda ir pārskaitīta, solītā peļņa izrādās fikcija, bet iespējas atgūt līdzekļus ir ļoti ierobežotas,“ norāda bankas Citadele Krāpšanas novēršanas daļas vadītāja Līga Everte.

Sociālajos tīklos arvien biežāk tiek izplatīti vilinoši investīciju piedāvājumi, sākot no ieguldījumiem zeltā, akcijās un kriptovalūtās līdz šķietami ekskluzīvām iespējām pelnīt finanšu tirgos. Šādi piedāvājumi nereti sola ātru peļņu ar minimālu risku, taču aiz tiem bieži slēpjas rūpīgi izstrādātas investīciju krāpšanas shēmas. Tās parasti sākas ar reklāmu internetā, ziņu sociālajos tīklos vai negaidītu telefona zvanu, bet atsevišķos gadījumos krāpnieki izmanto arī personiskas tikšanās, lai iegūtu cilvēku uzticību un piekļuvi viņu līdzekļiem.

Ja agrāk krāpnieki lielākoties aprobežojās ar lūgumiem veikt pārskaitījumu, tad šodien viņu metodes ir kļuvušas daudz pārliecinošākas. “Cilvēkiem tiek piedāvāts, piemēram, ieguldīt zeltā, demonstrēta šķietami augoša investīciju atdeve tam īpaši izveidotās viltus investīciju platformās, bet vēlāk mājās var ierasties pat it kā zelta vērtētājs vai kurjers, kuram jānovērtē ieguldījums vai jāsaņem nauda,” stāsta Līga Everte.

Pēc ekspertes teiktā, viena no raksturīgākajām investīciju krāpšanas pazīmēm ir mēģinājums pārdot nevis konkrētu preci vai pakalpojumu, bet gan sapni par ātru un vieglu peļņu. Lai iegūtu cilvēku uzticību, krāpnieki demonstrē šķietami augošu investīciju vērtību, sniedz it kā pārliecinošus, bet bieži vien nepārbaudāmus argumentus, rada steidzamības sajūtu un pastāvīgi uzsver, ka tā ir unikāla iespēja, kuru nedrīkst palaist garām. Taču realitātē šādi solījumi ir viens no galvenajiem brīdinājuma signāliem, agrāk vai vēlāk kļūst skaidrs, ka nauda ir nonākusi krāpnieku rokās, un iespējas to atgūt ir ļoti ierobežotas.

Lai gan investīciju krāpnieki nepārtraukti maina savas metodes, lielāko daļu investīciju krāpšanas gadījumu joprojām raksturo vienas un tās pašas pazīmes. Viena no galvenajām – solījumi ātri un viegli nopelnīt bez jebkāda riska. Ja ieguldījums izklausās pārāk labs, lai būtu patiess, visbiežāk tā arī ir un tas ir nopietns iemesls būt piesardzīgam.

Eksperte aicina īpaši piesardzīgi vērtēt investīciju piedāvājumus, kas saņemti pa telefonu, sociālajos tīklos vai saziņas lietotnēs. Aizdomām būtu jārada arī situācijas, kad cilvēks tiek mudināts ieguldīt pēc iespējas ātrāk, viņam tiek dots ļoti maz laika lēmuma pieņemšanai vai tiek lūgts par piedāvājumu nevienam nestāstīt. Īpaši satraucoša pazīme ir mudināšana investīcijām izmantot aizņemtu naudu, pārliecinot, ka gaidāmā peļņa būs lielāka par kredīta procentu maksājumiem. Godprātīgi investīciju pakalpojumu sniedzēji klientus nekad neaicina uzņemties papildu parādsaistības, balstoties uz solījumiem par garantētu peļņu.

Vēl viens svarīgs solis ir vienmēr pārbaudīt, vai uzņēmums, kas piedāvā investīciju pakalpojumus, patiešām darbojas likumīgi. “Gan Latvijā, gan visā Eiropas Savienībā investīciju darbība ir stingri regulēta, tādēļ uzņēmumiem, kas sniedz šādus pakalpojumus, ir jābūt oficiālām licencēm. Latvijas Bankas un citu centrālo banku tīmekļvietnēs ir pieejami licencēto uzņēmumu saraksti. Tāpēc pirms investēšanas ir svarīgi pārliecināties, vai uzņēmumam, kas piedāvā šādus pakalpojumus, tiešām ir tiesības tos sniegt,” uzsver Līga Everte.

Bankas pārstāve aicina nepaļauties tikai uz prezentētajiem peļņas solījumiem, bet patstāvīgi pārbaudīt informāciju par uzņēmumu. Bieži vien internetā jau atrodami citu iedzīvotāju brīdinājumi par iespējamiem krāpniekiem. Īpaši piesardzīgiem jābūt gadījumos, kad potenciālajam investoram netiek sniegta skaidra informācija par ieguldījuma nosacījumiem un riskiem, bet uzmanība tiek koncentrēta tikai uz pieaugošu peļņu un steidzīgiem aicinājumiem ieguldīt pēc iespējas ātrāk.

“Ja rodas kaut vismazākās šaubas, svarīgākais ir nesteigties un nepārskaitīt naudu. Labāk vēlreiz pārbaudīt informāciju vai konsultēties ar savu banku, nekā vēlāk zaudēt savus uzkrājumus,” atgādina Līga Everte.

Saprotot, ka esat nonākuši krāpnieku lamatās, vissvarīgākais ir rīkoties nekavējoties. Šādās situācijās svarīga ir katra minūte – jo ātrāk tiek reaģēts, jo lielāka iespēja atgūt zaudēto naudu.

Pirmajam solim nevajadzētu būt mēģinājumam noskaidrot attiecības ar it kā investīciju speciālistu, bet gan pēc iespējas ātrāk sazināties ar savu banku, no kuras veikti pārskaitījumi. Ja līdzekļi vēl nav sasnieguši saņēmēja kontu, ir iespējams tos vēl apturēt un atgūt.

Bankas eksperte uzsver, ka investīciju krāpnieki šodien biežāk izmanto nevis tehnoloģiju nepilnības, bet sociālo inženieriju, manipulējot ar cilvēku emocijām un uzticēšanos. Vieni tiek kārdināti ar solījumiem ātri kļūt bagātiem, savukārt citi tiek steidzināti pieņemt tūlītējus lēmumus vai iebiedēti ar iespēju palaist garām it kā unikālu investīciju un peļņas iespēju. Tāpēc svarīgākais noteikums, saņemot negaidītu investīciju piedāvājumu, ir apstāties un nesteigties. Bieži vien no finansiāliem zaudējumiem var pasargāt saruna ar tuvinieku, zvans bankai vai vienkārši kritisks situācijas izvērtējums.

Banka Citadele atgādina svarīgākos soļus, ja rodas aizdomas, ka notiek saziņa ar krāpniekiem:

Nekavējoties pārtraukt telefonsarunu; Pārtraukt saziņu platformās “WhatsApp”, “Messenger” vai citās lietotnēs; Pēc iespējas ātrāk informēt savu banku un policiju; Brīdināt tuviniekus par notikušo, lai arī citi varētu izvairīties no līdzīgām situācijām.