Kā nepazaudēt sena nama sajūtu – Aizputē turpinās meistarklases vēsturiskajā «Serdes» ēku kompleksā

Šajā nedēļas nogalē Aizputē, kur atrodas unikālais 18. gadsimta koka arhitektūras ēku komplekss, kas vienlaikus ir arī starpnozaru mākslas grupas "Serde" mājvieta, notiek koka būvkonstrukciju salaidumu izgatavošanas meistarklase. To vada Latvijas Amatniecības kameras namdari Raivis Austriņš un Guntars Upenieks. Kopā ar meistarklases dalībniekiem viņi izgatavos jumta spāres, stūra salaidumus un citus ēkas stūra fragmentus, kas ir analoģiski 18. gadsimta koka būvei.

Kā nepazaudēt sena nama sajūtu - Aizputē turpinās meistarklases vēsturiskajā «Serdes» ēku kompleksā

Tagad pat grūti iedomāties, kā senais ēku komplekss, kura pirmsākumi meklējami aptuveni 1715. gadā, izskatījies pirms gandrīz trīs desmitgadēm, kad te sāka darboties starpnozaru mākslas grupa "Serde" un tās dibinātāji Uģis Pucens un Signe Pucena. Kāpēc viņi nepagurstoši turpina iesākto un rīko vēsturisku ēku atjaunošanas meistarklases, stāstīja Pucena:

Šajā pasākumā ļoti labi saplūst gan kultūras mantojuma saglabāšanas tradīcijas, gan arī nemateriālais kultūras mantojums, kas saistās ar prasmēm, prasmju nodošanu un uzturēšanu.

Būtībā "Serde" visos šajos nu jau var teikt gandrīz divdesmit piecos pastāvēšanas gados regulāri ir aicinājusi ekspertus savā jomā.Kopā ar viņiem,viņu pavadībā mēs paši esam mācījušies, mūsu kolektīvs ir mācījies, un mēs esam aicinājuši cilvēkus, kuriem šīs zināšanas interesē un kuriem ir senas mājas vai kuri plāno iegādāties senus īpašumus vai vienkārši ir ieinteresēti, lai viņi varētu uzzināt, kā tas būtu pareizi darāms un kā tas ir atjaunojams. Tā ka"Serdes" gadījums vispār tikai uz to vien balstās, jo būtībā visi šie darbi, kas te ir veikti, lielākoties ir veikti restaurācijas darbnīcu ietvaros –tādos kā tagad. Nu jau šis ir trešais gads, kad ir koka savienojumu meistarklases."

"Braucot uz šejieni, man ir svarīgi būt daļēji tiltam starp zināšanām un prasmēm, starp tiem, no kuriem es esmu mācījies, un tiem, kam tās var būt noderīgas," par "Serdes" unikalitāti un to, ka katras senas ēkas atjaunošanas stāsts ir stāsts par mums pašiem, savas pārdomas pauž viens no meistarklases vadītājiem–Latvijas Amatniecības kameras namdara amata meistars Raivis Austriņš.

Uz meistarklasēm ierodas arī interesenti, kuri ir senu ēku īpašnieki.Bieži vien ēkām ir kultūras pieminekļa statuss.

"Man liekas, ka viņiem tā ir viena no iespējām. Arī šeit redzēt un saprast to, ka lietas nevar ātri notikt, un cilvēks mēdz dažkārt padoties tajā brīdī, kad viņam neizdodas kaut ko ātri izdarīt. Man liekas, ka caur šīm meistarklasēm, tieši tāpat arī caur "Serdes" piemēru, cilvēki var redzēt, kā tu vari pie šī nonākt, bet tas būs lēni, un tas lēnums arī ir daļa no šī procesa, kuram sekojot var lietas izdarīt. Bet tas ir stāsts arī par tevi. Tas nav tikai par ēku, jo, jebkuru ēku atjaunojot vai būvējot no jauna, tas ir stāsts par mums pašiem. Tāpēc man ir ļoti liels prieks par "Serdi", ka viņi var būt kā tāds paraugs Latvijā, viennozīmīgi parādot, ka nesteidzoties, bet lēni, mērķtiecīgi un pacietīgi var gan lietas iemācīties, gan arī, kas ir svarīgi,izdarīt. "Serde" ir par to, ka lietas tiek arī izdarītas," sacīja Austriņš.

Šī ir vieta, kur mēs mācāmies un kur māca mūs.Tas ir tāds dzīvs process, domu papildināja Pucena:

"Nav tā, ka mēs pasaucam kādu un viņš vienkārši to izdara mums. Mums arī nekad nav bijusi tāda liela nauda, un tāpēc mēs arī soli pa solim daudzu gadu gaitā esam vienkārši šo māju uzturējuši.

Šis ir unikāls valsts nozīmes ēku komplekss, un tam ir vajadzīga īpaša attieksme. Mēs arī cenšamies, lai tas tā būtu un tiktu uzturēts, jo to sajūtu par senu namu var ļoti ātri pazaudēt.

Ēkas kompleksam dažādos laika posmos ir radušies uzslāņojumi. Tagad meistarklasēs būs iespēja atjaunot otrā stāva koka būvkonstrukcijas. Latvijas Amatniecības kameras meistars,namdaris, pasniedzējs Bulduru tehnikumā un meistarklašu vadītājs Guntars Upenieks stāstīja par meistarklasē notiekošo un to, ka lietā tiek likti dažādi instrumenti.

"Ja nu kādreiz tās konstrukcijas tiks atkal atvērtas vaļā, tu varēsi nodatēt, pēc kura laikmeta tas ir izgatavots. Tādā ziņā mēs arī varam skatīties, vai tas ir zāģēts ar gatera zāģiem vai ar lentzāģi zāģēts, vai tas vispār ir ar cirvi aptēsts. Tā paliek informācija nākamajām paaudzēm. Tas tādā dziļākā,filozofiskā nozīmē, bet principā, ja senāk arī būtu pieejami tādi instrumenti kā mūsdienās, es nedomāju, ka viņi tāpēc tikai strādātu ar cirvjiem un kaltiem. Labais tonis ir tāds –no kā ēka ir bijusi būvēta, tādus kokmateriālus principā arī izmanto. Ja konstrukcijas no priedes, tad ir jābūt priedei."

Didzis Rebants atbraucis uz meistarklasi no Alūksnes, līdz Aizputei mērojot ceļu piecu stundu garumā. Meistarklasē Aizputē viņš piedalās pirmo reizi.

"Patīk tādas lietas, pats esmu mājās būvējis saimniecības ēku, tad var ļoti labi salīdzināt, kā es būvēju, negribas samelot, pirms 15, 20 gadiem bez zināšanām, bet tagad atbrauc pie meistara, interesanti," atzina Rebants.

Viņš stāstīja, ka dažas lietas nācies pierakstīt, jo pats to nav zinājis, taču galvenais ir kopā būšana ar līdzīgi domājošiem un dalīšanās pieredzē.

Namdaris Guntars Upenieks uzsvēra, ka meistarklašu priekšrocība ir tā, cilvēki iegūst izpratni par lietām;tas var arī būt ceļš pie sava meistara, ja vien nebūvē pats. Būvkonstrukciju salaidumu izgatavošanas meistarklase Aizputē iecerēta arī nākamgad, un tās rīkošanu atbalsta Valsts Kultūrkapitāla fonds.

Meklē publikācijas no sava novada vai pilsētas

Vai ir kas svarīgs, ko neesam pamanījuši tavā novadā/pilsētā? Sūti ziņu LSM.lv redakcijai!