Saulgriežu skartie
Tikmēr tepat, uz dienvidiem no zviedru sektantiem, Mārcis Lācis ļāva satikties pusmūža vīrietim, vārdā Resnais (Andris Keišs), ar nemirstību – pieņemu, ka par filmu Mūžības skartie (2025) daudz vairāk runāja nosaukuma kontekstā nekā pašas filmas citējamības un atkārtotas skatīšanās azarta dēļ. Taču tā ir izklaidējoša, vietumis neviendabīga satīra par vampīriem pašmāju laukos, kuri lasa filozofiskus darbus, guļ teltīs, cīnās ar grūtsirdību un mēģina paplašināt savas ordas varenību. Tam visam pa vidu ir alternatīvo patiesību aizrautais Resnis, kurš saglabā… cilvēcību.
Savukārt itālis Luka Gvadanjīno filmā Saules apžilbinātie/A Bigger Splash (2015) aizved uz Vidusjūras piekrasti Itālijā. Man personīgi šī identitātes drāma šķiet viens no veiksmīgākajiem režisora darbiem – lai piedod Sauc mani savā vārdā/Call Me by Your Name (2017) fani! –, kurā ir reta ekrāna brīvība un dziļi ieelpojama ainava lieliskajiem aktieriem Tildai Svintonei, Reifam Fainsam, Dakotai Džonsonei un Matjasam Shunārtam. Veidota kā daļēji satīra par pirmajām pasaules problēmām, nosacīti Mikelandželo Antonioni rēbuss un mistērija par četru personu attiecībām, šīs filmas emocionālā pasaule, atmosfēra – gleznieciska tīrība un acu zīlītes aplaimojoši toņi – un intriga ir savērpta gana cieši. Tiesa, par nosacītu saulgriežu filmu var dēvēt arī jau pieminēto Sauc mani savā vārdā – tomēr pirmā mīlestība vasaras svelmē ar tolaik vēl pavisam jauniņo Timoteju Šalamē, kas šobrīd ir viens no savas paaudzes atpazīstamākajiem aktieriem.
Visubeidzot, ja runājam par identitātēm, Alises Zariņas Blakus jau uzreiz tika kronēta kā mūslaiku atbilde Limuzīnam Jāņu nakts krāsā . Režisores debijas pilnmetrāžā aktieru Antas Aizupes un Āra Matesoviča pāris Luīze un Kaspars izdzīvo trīs dažādas stadijas Jāņu laikā. Tā ir gan ceļa filma, gan paaudzes un laikmeta fiksācija par jauniem cilvēkiem, kas meklē savu identitāti un cenšas komiski, asredzīgi palūkoties uz sabiedrības gaidām un projekcijām. Tas šķietami ir radniecīgākais kino pavadonis saulgriežu laikā.
Salīdzinoši nesen uz ekrāniem nonāca režisores Alises Zariņas otrā pilnmetrāža Nospiedumi (2026), kas ieveda trīsdesmitgadnieku pasaulē ar spēcīgu Ievas Segliņas aktierdarbu. Debija Blakus ir režisores stila un tēmu prelūdija – triptihs, kurš uzsēdina jaunu cilvēku pāri uz attiecību lielceļa, kas mainās no zemes ceļa līdz bezceļam un vēl tālāk.
