“Man bail pat domāt, kas notiks, ja es padošos.” Jānis jau ilgstoši cīnās, lai meita varētu dzīvot pie viņa

Pieaugušajiem pārtraucot attiecības, nereti sāpīgi tiek skartas arī bērnu intereses. Īsta veiksme, ja vecāki spēj nolikt bērna intereses pirmajā vietā un rīkoties atbilstoši tām, nevis savstarpējām dusmām, taču diemžēl praksē tā nenotiek pārāk bieži.

Un vēl viens aspekts – novērots, ka lielākoties jautājumos par bērnu aprūpi priekšroka tiek dota mammām, kas ir likumsakarīgi, taču manu uzmanību pievērsa kāds stāsts, kurā, vismaz no malas raugoties, saprātīgāk būtu rūpes par bērnu uzticēt tēvam, diemžēl iestādes visu velk garumā un to atzīt nav gatavas.

Ar savu stāstu padalījās tētis Jānis, kurš jau ilgstoši cīnās par to, lai 10 gadus vecā meitiņa varētu dzīvot pie viņa. Vīrietis ir pārliecināts, ka tieši šāds risinājums šajā gadījumā bērnam būs labākais, to ir gatavs pamatot ar stāstiem no dzīves.

Vispirms Jānis pastāsta vēsturi. Kopdzīve ar meitiņas Patrīcijas [lai pasargātu bērnu no nevēlamas publicitātes, vārds ir mainīts] mammu beigusies jau pirms kāda laika – kad meitiņa bijusi 1,5 gadu veca. Pēc šķiršanās bērns palicis pie mammas, jo pašam Jānim bijis maiņu darbs, ko bijis grūti apvienot ar 24/7 rūpēm par meitu.