Trollīšu Muminu māmuļa

Jau pagājis zināms laiks, kopš nezināmi interneta lietotāji vārdam «trollis» piešķīruši negatīvu nozīmi un tā izplatījusies daudzās pasaules valodās, vēsta CNN. Ar vārdu «troļļošana» tagad saprot naida, pārmetumu un aizvainojumu izteikšanu ne tikai virtuālajā vidē, bet arī reālajā dzīvē, savstarpējā komunikācijā. Un tāpat arī visādu citiem garastāvokli bojājošu viltus ziņu izplatīšanu. LiveScience.com norāda, ka termins, visticamāk, saistīts ar norvēģu mītiem par troļļiem – tie esot bijuši milzīgi, neglīti radījumi, kas parasti slēpās dziļos mežos vai kalnu alās, turklāt aktīvi bija tikai naktīs, saulstaru ietekmē pārvēršoties par akmens bluķiem. Cilvēkiem gan troļļi uzbrukuši vien tad, ja jutušies iztraucēti, un šādā gadījumā cilvēka izredzes palikt dzīvam bija minimālas – atlika vien cerēt uz drīzu saullēktu.

1914. gada 9. augustā Helsinkos dzimušās un šajā pašā pilsētā 2001. gada 27. jūnijā mirušās Tūves Jānsones izdomātie trollīši Mumini (gluži tāpat kā citi tēli) ir pavisam citādi. No ļaunuma viņos nav ne vēsts, drīzāk viņi atgādina čaklu zemnieku ģimeni, kas gan rūpējas par savu īpašumu, gan cenšas apvienot vietējo komūnu, veidojot draudzību ar pavisam atšķirīgu sugu pārstāvjiem.

Laikā, kad Latviju bija okupējusi PSRS, latviešu valodā tika pārtulkota un izdota tikai viena Jānsones grāmata ( Komēta nāk 1973. gadā). Tā tad arī tika lasīta, pārlasīta un vēlreiz pārlasīta, tādēļ rakstnieces vārds (tolaik gan viņu sauca par Tuvi Jansoni) tā laika bērniem bija dziļi iespiedies atmiņā. Pēc 1993. gada latviešu valodā publicēti un vēlāk arī pārizdoti pārējie astoņi Jānsones darbi par Muminielejas iemītnieku piedzīvojumiem. Vismaz daļu no tiem joprojām var atrast grāmatnīcās, un arī lielākās bibliotēkās šīm grāmatām vajadzētu būt.

Tas, ka Tūve jau bērnībā skaidri apzinājās, ka savu dzīvi saistīs ar kādu no radošajām profesijām, ir pašsaprotami, zinot, kādā ģimenē viņa uzaugusi, savulaik rakstīja Expressen . Meitenes tēvs bija pazīstamais somu tēlnieks Viktors Jānsons, bet māte – ne mazāk zināmā grafiķe Signe Hammaštena. Tūves māte bija zviedriete, ģimenē runāja abās valodās, taču primārā tomēr bija zviedru, jo arī tēvs bija zviedru izcelsmes. Tas arī izskaidro, kādēļ, pievēršoties rakstniecībai, Jānsone izvēlējās tieši zviedru valodu. Jāpiebilst, ka arī mūsdienās zviedru valoda ir viena no divām Somijas oficiālajām valodām un līdzīga situācija bija XX gadsimta sākumā, kad Somija vēl nebija neatkarīga valsts, bet Krievijas impērijas autonomā daļa, kas tika dēvēta par lielhercogisti.