Cehs.lv: Sabiedriskais transports piespieda mani iegādāties mašīnu

"Pamēģini sabiedrisko," "Ko darīt vilcienā" un tā tālāk – ilgus gadus domnīcas " Cehs.lv " autors ir bijis gana kritisks, taču tomēr sabiedriskā transporta idejas atbalstītājs. Pirmkārt, tas ir lētāk. Otrkārt, tam vajadzētu būt ērtāk. Treškārt, tas, iespējams, ir zaļāk. Tomēr vairāku desmitgažu principialitāte ir piekāpusies iepretim kondicionētām padusēm. Šajā reizē Kristaps Āls dalīsies apsvērumos, kas viņam pēc ilgas "sabiedriskā pamēģināšanas" lika pārsēsties uz privāto un atpakaļ vairs neskatīties.

K. Ālu vienmēr ir īpaši kaitinājusi bezkaunība, ar kuru cilvēki tiek aicināti pārsēsties uz sabiedrisko transportu. Vienmēr tiek apelēts pie tādiem pakaļā sagrābstītiem terminiem kā "ilgtspēja" vai "pozitīva ietekme uz vidi", varbūt šad tad piesviežot klāt laika faktoru, taču kaut kā vienmēr piemirstas otra puse, proti, pasažieru ērtības un komforts. Mēs tērējam naudu kampaņās un rebrendingos, kamēr starppilsētu vilcieni ir aizvēsturiski relikti, daļa autobusu pilnībā nolietoti, bet to pieturas – sadrupušas un netīras mākslas instalācijas. Parasti mēs protamies izslaucīt grīdu, pirms aicinām ciemos, taču šeit nez kāpēc darām otrādi.

Izņēmums ir Rīga un Pierīga, kur kursē jaunie "ViVi" vilcieni, ko atsevišķi politiķi izmanto kā argumentu, lai teiktu, ka ne viss ir pilnībā slikti, bet ziniet? Ir slikti, jo mums ap šo laiku bija paredzēts nolietot jau pirmos par Eiropas naudu iepirktos vilcienus. Tā vietā mēs tēlojam, ka viss ir kārtībā, neviens pie nekā nav vainīgs un maršrutā Rīga-Valga braucam ar vilcienu, kurā, iespējams, tika ieņemts tā piecdesmitgadīgais konduktors.

Seko "Delfi" arī Instagram un YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!