Jo laiki krustojas. Intervija ar Jāņa Petera dižgrāmatas sastādītāju Initu Saulīti-Zanderi un mākslinieci Ruti Martu Jansoni

Ir tik daudz laikabiedru citātu, kurus gribētos ierakstīt šajā īsajā ievadā. Tad – Imanta Ziedoņa teikto, tad – Māra Čaklā, tad – Māras Zālītes utt., u. t. jpr. No viena uzmetas zosāda, otru gribas izrakstīt un piespraust pie plānojamā dēļa, pie trešā – paklusēt. Tad gribas pastāstīt, kā Jānis Peters gādāja, lai Maskavā, Latvijas vēstniecības dārzā, tiktu uzcelta baznīca, un atveda no Latvijas putnu būrīšus. Tad vēl to, ka atklāšanā Mūzikas namā Daile viens no mazdēliem, kuriem Jānis Peters grāmatu veltījis, mīļi un vienkārši teica apmēram tā – jūs te visi runājat par tik augstām lietām, bet manas pirmās atmiņas par savu vectēvu ir tādas – kā opim uzkrita plūme uz plikā paura.

Diža mūža diža grāmata – Jānis Peters. Dzejnieks. Diplomāts. Cilvēks – ir meklējama izdevniecībā Aminori, kur var iegādāties 1070 lapaspušu biezo liecību un atmiņu bagātību un veidot ar grāmatu savas attiecības. Pie viena var arī palūgt autogrāfu tās sastādītājai Initai Saulītei-Zanderei.

KDi līdz ar Initu Saulīti-Zanderi aicināja uz sarunu arī grāmatas mākslinieci Ruti Martu Jansoni, kura līdz šim vairāk bija iedziļinājusies 90. gadu estētikā, kopā ar Luīzi Pastori veidojot godalgoto grāmatu Šis ir mans seriāls.

Inita Saulīte-Zandere. Tas ir stāsts par to, ka dzīve tev nejauši kaut ko piespēlē, iemet upē un tu vienkārši ķepurojies, peldi. Brīžiem zem ūdens, brīžiem pabāz galvu, lai ieelpotu.